Manuprāt, ja apskatām trūcīgās Subsahāras reģiona valstis, nedrīkstam atteikties no atbildības par tajās notiekošo, jo esam dziļi iesaistīti institucionālajā tīklā, kas neļauj šīs ciešanas mazināt – gan ikdienā iegādājoties visai ekspluatīvu uzņēmumu ražotus produktus, gan eleganti samierinoties ar tirgu kropļojošo Eiropas Savienības kopējo lauksaimniecības politiku.

Iesākumā gribu uzteikt autoru par cienījama garuma saliktu pakārtotu teikumu, kurā nav aizmirsts iepīt arī pa kādam svešvārdam, kas vairo cieņu, un autoru ierindo starp tiem izredzētajiem, kuriem piezvanīt no Vai esi gudrāks par piektklasnieku ieraksta. Ai, labi, vienkārši zirgojos. Nav man nekas pret autoru. Vienkārši gribēju uzrakstīt, ka, kamēr viens vai otrs sabiedriskais aktīvists un dižais domātājs vicina karogu, eiroierēdņi, pie izslēgtiem diktofoniem, protams, to dēvē par "iedosim nēģeriem mazliet naudas, lai negāžas uz Eiropu".

Kāpēc jūs pielūdzat to, kurš cilvēkam lēmis lēnu galu sabrūkot, un nevis, kā ziepju burbulim, piemēram, pēkšņu izbeigšanos vienā mirklī, ar klusu paukšķi un vizuļošanu saulē?

Nu, labi, lai notiek. Šodien uz jums neskatīšos, iešu nodurtu skatienu, bet rīt, rīt gan atcerēšos paņemt saulesbrilles. Varbūt pat jau šovakar ielikšu tās somā.