Ir gadījies te pāris reizes palielīties ar sekmīgi pabeigtu šaha partiju, bet tagad gribu izkliegt dvēseles sāpi. Pirmkārt, lai nerastos iespaids, ka es vienmēr baigi vinnēju. Godīgi sakot ir tieši otrādi - biežāk zaudēju. Otrkārt, jo šoreiz nudien ir škrobe. Lūk, vakarnakt visai samudžinātā situācijā, kur visi bandinieki sabloķējušies, torņi skatās viens otram acīs, bet karaļi pieseguši to pakaļas, man ir zirgs, bet pretiniekam laidnis uz baltā lauciņa (visi mani bandinieki stāv uz melnajiem lauciņiem - ha!!!), līdz diviem naktī štukoju, ja viņš paiet tā, tad es šitā, bet uz to lauciņu nekādā gadījumā. Un ko es daru no rīta pamodies? Apskatos telefonā, ko pretinieks pa nakti izdomājis, iesaucos ahā!, un paeju tieši tur, kur nekādā gadījumā nedrīkstēja iet.