Man te gluži vai kā anekdotē par tarakāniem, kuri naktī modina ar vārdiem: "Saimniek, celies! Mēs tev paēst atnesām." Pienāk uz ielas vīrs, sak, iedod uzpīpēt! Kad papurinu galvu - saproti kā gribi, ne ta nav, ne ta nedošu, - viņš piedāvā nodzerties no lielās pudeles.

Kāpu es te pa trepēm lejup tunelī, turpat līdzās, tikai īsākiem solīšiem, kāpa jauniete, un vidžināja pa telefonu, ka esot labas ziņas, Edgars uzzinājis matemātikas eksāmena atzīmi, deviņi lai dabūjis (visi, apsveicam Edgaru!). Bet es pie sevis nodomāju, tā indīgi, kā jau man tas raksturīgi, kāds eksāmens oktobrī?! Tūlīt kā iecibošu par tevi! Un tikko paguvu nodomāt, iepirkumu maisam apakša pasprāga vaļā (ne par ko neņemiet zaļos Rimi maisus!), un pa betona flīzēm aizripo puķkāposts, trīs greifrūti un pārītis papriku. Gočpendel, citādi nebūs - tas meitietis bija ragana! Un es stāvu apjucis un, tā vietā, lai to visu vāktu kopā, domāju pie sevis: "Dritvaimicīt! Kāpēc nopirku visu apaļu un neko plakanu!"