Rīta agrumā, skrienot gar dīķmali, varēja novērot trijotni kapājam vanagu© un mēģiām izvilināt no ūdens kādu zemūdens pasaules iemītnieku. Voņi, savukārt, varēja vērot mani. Un darīja viņi to itin neatlaidīgi un ar neslēptām aizdomām it kā es būtu zivju inspektors, bet viņi liktu lietā tīklus, dinamītu un elektrošoku nevis vienu līku lazdas zaru ar auklu galā uz trim. Pēcāk atnāca divas jaunietes. Laikam nopeldēties pa pliko, jo ūdenī negāja, bet stāvēja satinušās dvieļos un skatījās uz makšķeeniekiem, gaidot, kad viņiem apniks un viņi dosies prom. Makšķernieki tāpat stāvēja, skatījās uz meitenēm un gaidīja, kad tām apniks un metīs dvieļus nost. Pirmajam apnika man, tāpēc devos prom.