Kamēr citus vajā atmiņas, atmiņas vajāju es: 'Sasodīts! Kur es noliku otru zeķi?'

Braucu uz darbu, iekritis aizrautīgā lasīšanā, kaut kur dziļi prātā paturēdams to, ka nedrīkst aizmirst izkāpt, lai nesanāk kā vakar. Kādā brīdī ar acu kaktiņu pamanīju, ka līdzās nostājies kāds sievišķis pumpainā kleitā. Bet lasāmais bija tik interesants, ka, goda vārds, ne pacēlu acis lai novērtētu dekoltē, ne arī pašķielēju uz kājām. Pēc pieturām četrām-piecām, pāršķirot lappusi, iedomājos, a ko viņa te stāv, ne iet tālāk, ne kāpj laukā. Pacēlu acis, bet tur večina, tāds božijs oduvančiks. Stāv, skatās uz mani, visa tāda dzīvs pārmetums, sak, kāpēc gan tu, dēliņ nepalaid mani, vecu sievieti apsēsties. Ielūkojos viņai acīs, tad lēnām, lai viņa pagūtu izsekot, pārlaidu izteiksmīgu skatienu piecām tur pat līdzās esošajām tukšajām sēdvietām... Viņa saprata. Bet pēcāk, kad piecēlos lai izkāptu, viņa pieleca kājās un kā raķete atšāvās uz tikko atbrīvojušos sēdvietu. Nez, vai tur kāda ādere apakšā?

Pastāstiet, lūdzu, par to Positivus festivālu!
Izdruklātā biļete no tiesas rūpīgi, lai nesaburzās svītrkods, jāglabā abas dienas līdz pat pasākuma beigām?
Vai ierodoties var ienest iekšā savus čipšus un dzeramo (bezalkoholisko), vai arī noteikti jāpārtiek no tā, ko pārdod uz vietas?
Kas vēl? Ar kādu summu tur var izdzīvot?