Piebeidzu Ugunīgus vēršus ar zelta ragiem, un esmu pilns apņēmības turpināt morāli atbalstīt vietējo rakstniecību, un vēl mazliet pašiverēt ciema bibliotēkas plauktos, tādejādi vēl kaut nedaudz nīdējot skolas literatūras stundās sēto naida sēklu.
Vai nekad neesat domājuši, ka tas, ka viņi mazāk var atļauties šņaukt visādus draņķus, dzer lētākus dzērienus, mīlē meitas ar mazākām krūtīm un par viņiem neviens necenšas samelot, ka grāmatu nopirkusi katra otrā ģimene patiesībā varētu būt pluss un nevis trūkums?

Baidos, ka, gaidot Saeimas vēlēšanas, mums būs jāiztiek bez tikšanās ar iemīļotajiem politiķiem un viņu autogrāfiem. :)