Vakar darbā mazliet sadusmojos un metu krūzīti. Katram gadījumam atvilknē, lai kādam netrāpu. Lūk, un šodien par to kafija uzmanīgi, lai nesagrieztu lūpas, jo kā smejies, ja kaut ko dara no sirds, rezultāts neizpaliek. Dzeramtrauks sīkās šķēpelēs vis nesašķīda, taču maliņa nu ir riktīgs vēnu griežamais. Tad nu, lēnītēm malkodams, gremdējos retrospektīvā par iepriekšējām reizēm, kad kaut kas mests. Neko daudz vis atminēties nebija ko. Laikam esmu pagalam savaldīgs. No tādiem spilgtākiem publiskajiem metieniem pieminēt vērts rokaspulksteņa  mešanu pret sienu baseina ģērbtuvēs pēc treniņa. Jāuzteic tā laika sadzīves elektronika - no sienas atšķēlās flīzes fragments, toties pulkstenim tas viss bijis nebijis. Vēl par pulksteni runājot, kamēr to nēsāju, pamanījos uzkačāt kreisās rokas bicepsu apkārtmērā par 17 mm lielāku nekā labajai rokai.