Svētdienas rītos autobusā var sastapt trīs pasugu braucējus - tos, kuri dodas uz darbu, tos, kuru galamērķis ir baznīca, un tos, kuri dodas nevis UZ, bet NO, t.i. pēc jautri pavadītas nakts, iedomātā vētrā zvārstīdamies, atgriežas mājās. Būdams no pirmajiem, klusībā apskaužu pārējos. Baznīcās gājējus tāpēc, ka pats neloloju izlūzijas par plāceņiem no gaisa nedz svētdienās, nedz Saeimas vai pašvaldības vēlēšanu dienā, cik pats nopelnīsi, nozagsi vai izkrāpsi, tik arī būs. Savukārt uzdzīvotājus tāpēc, ka vecuie draugi novecojuši un sarunas kļūvušas vecisķas, bet jaunie... nu būsim godīgi vismaz pret sevi, ne jau tikai draugi novecojuši un kļūvuši garlaicīgi ar savām slimībām un pirkt un pārdot, bet arī pats. Un katru reizi brauc vieni un tie paši, pa retam tik kāds uzdzīvotājs pamainās. Bet, patiesi, tikai retu reizi.
ir doma