Vakar uz darbu braucot, reizē ar mani autobusā iekāpa pāris babuļu, kuri devās svētdienas reidā uz tirgu. Viena nopīkstināja savu pensionāres viedkarti, otra, tāda vārgāka uz kājām, deva savai ceļabiedrei vienu dzelteno biļeti pēc otras, taču tās visas izrādījās tukšas. Ko tad tā, viņa painteresējās? Biļešu īpašniece pastāstīja, ka sapirkusies tās no rokas. Pa lēto.
Tā lūk. Dzīve ir iespēju un izdevību pilna. Jautājums ir tikai par to, vai tu tās izmantosi.

P.S. Šī nav aptauja.

No rīta atkal nejauši trāpīju uz Anša Pavasara veidoto raidījumu (saki vēl, ka man neveicas!), un sadomāju apskatīties, kas viņš tāds vispār ir, nu i pie viena kāds izskatās, lai, gadījumā, ja satieku tranvajā, varu noņemt ausaini. Kur citur skatīsies, ja ne guglē. Bet gugles attēli, kā pirmo variantu piedāvā šo. Nē! Nu, 3,14, es nodomāju, štrunts par to Tautas partijas kaklasaiti, bet tur tak sejas izteiksme itin nemaz neiet kopā ar runas manieri.
Pēc tam, protams, izrādījās, ka guglē pārskatījusies.