In ze mōning pamostos, pačurāju, nomazgājos, ar rīta kafijas krūzi rokās izeju paostīt, kāds šodien būs laiks. Pagūstu nodomāt redz kā, atkal neviens ar mani ne runā, ne labrītu novēl - loģiski, progresīvā cilvēce no kunkstēšanas brīvajā laikā pamst savās migās nevis svētdienā pošas uz darbu, kad man uzķērc vārna, sēdēdama TV antenas galā. Tagad varu priecīgs doties ceļā, pie sevis dungodams Ar mani atkat runā vārnas, runā rītos, vakaros vēlos.
ir doma