Kopš interneta veikali pārstājuši reklamēties, avīzes un TV pastiprināti reklamē patērētāju tiesības. Un tā tas acīmredzot arī paliks līdz bodes beidzot pratīsies.

Reiz kāds no darba atlaists pastnieks, sauksim viņu par Džonu Do, noklēma uzsākt pats savu kurjerpasta biznesu. Sacīts darīts. Atvēra kantori, sāka piegādāt sūtījumus. Uzreiz jāteic, ka diez ko viņam nesekmējās. Un ne jau klienti vai to trūkums pie tā bija vainīgi. Vienkārši... nu ne jau velti viņu patrieca no pasta. Tā vienu dienu birojā atskanēja tālruņa zvans un klausulē saniknota klienta verbālā pašizpausme: Bļā. sukas! Atkal tas jūsu lohu kantoris mnav manu sūtījumu piegādājis laikā! Kasiko, pazaudējāt? Džons Do, apskatījises apkārt, nomurmināja: Ups! Nē, tas ir tepat. Aizmirsām piegādāt. Kopš tā laika uzņēmumu sauc par UPS.