Pa ilgiem laikiem beidzot noskatījos vienu patiešām lielisku filmu. Romāna Poļanska Oliveru Tvistu.
Panākumu atslēga ir acīmredzama. Lielisks stāsts un cilvēks, kurš zin, ko ar to iesākt.
Lai gan nē, ne tā uzrakstīju. Nevis panākumu, bet lieliska rezultāta. Panākumu atslēga ir darbs ar presi, jo vai citādi Jupis vien viņu zin, kā tos visus režisorus sauc, uzņemtu neskaitāmās pirdienkomēdijas ar Džimu Keriju utml.Bet atgriežoties pie patīkamajām sajūtām, šī varētfu būt filma, ko varētu aiziet noskatīties uz lielā ekrāna. Pat zinot visu kas un kā tur ir.
Panākumu atslēga ir acīmredzama. Lielisks stāsts un cilvēks, kurš zin, ko ar to iesākt.
Lai gan nē, ne tā uzrakstīju. Nevis panākumu, bet lieliska rezultāta. Panākumu atslēga ir darbs ar presi, jo vai citādi Jupis vien viņu zin, kā tos visus režisorus sauc, uzņemtu neskaitāmās pirdienkomēdijas ar Džimu Keriju utml.Bet atgriežoties pie patīkamajām sajūtām, šī varētfu būt filma, ko varētu aiziet noskatīties uz lielā ekrāna. Pat zinot visu kas un kā tur ir.
1 raksta | ir doma