Vēl vakar pie sevis klusībā, jo kuru gan tas interesē, nodomāju, ka vajadzētu, pakaļ grūtniecēm, atdraugot arī visus kārklu amurikāņus, t.i. tos, kuriem katrā četrus vārdus garā teikumā puse vārdu latviski, bet otra hamburgeru rijēju mēlē, taču, kad nu esmu ticis līdz darīšanai, visi ļaunie nodomi pačibējuši. Vai arī sauciet to par slinkumu. Tas nebūs tālu no patiesības. Taču reiz es saņemšos.

Jūtubā pētot Georga Otsa (vai Ota?) radošo darbību, nevilšus pārgāju uz krievu tautības skatuves mākslinieku Jana Frenkeļa un Marka Bernesa daiļradi. Nē, nu hīti jau nu viņiem tur gandrīz vai katrs gabals, tomēr Враги сожгли родную хату man iepatikās visvairāk. Es domnāju nosaukums.