Kopš uzvilku pūkainas vilnas zeķes, jūtos labi, varētu pat teikt laimīgs, dzīve šķiet saulaina. Vienīgais, kas šo laimi nedaudz aizēno ir doma, ka reiz tās būs jānovelk, lai izmazgātu.

Mums tomēr bija laimīgāka bērnība nekā tiem, kuri iet skolā tagad. Lai arī bija jāaug bez hotdogiem un cibas, toties nebija arī tādu monstrālu opciju kā e-klase ar elektronisko žurnālu un dienasgrāmatu. Tā taču ne kādu studu nosačkot tā lai vecāki neuzzin

Eksistē hipotēze, ka pirms 1975 gadiem Džīsus nemira pie krusta. Patiesībā viņš esot iekļauts liecinieku aizsardzības programā un slepus izvests uz ziemeļiem, kur, nomainījis vārdu un uzaudzējis garu bārdu, dzīvo vēl joprojām. Runā, ka viņš esot nodibinājis nelielu taču itin ienesīgu dāvanu piegādes firmu, bet brīvajā laikā piedaloties ziemeļbriežu pajūgu skriešanās sacīkstēs. Vienīgi vēl nav noskaidrots kuras lietas iztiesāšanā viņš toreiz liecinājis.