Aizbāzis ausis ar mūziku, eju pa šauras Vecrīgas ieliņas bruģi. Tā mierīgi, kā vienmēr, nevienu neaiztieku. Steigties man nav kur, darbs nav zaķis utt. Krustojumā manu uzmanību saistīja atspulgs pretējās ēkas skatlogā - aiz manis rātni tusnī taksometrs un vēl pāris auto. Gatavie cirslīši, vai tad nevarēja mani apbraukt pa blakus ielām.

Ja cilvēks grib sapīt meitiņai bizīti un nobučot pakausīti, viņš apprecas. Bet, ja viņš grib nobučot puisītim vēderiņu, ir jākļūst par prezidentu.