Domāju, ka Šadurskis velti uztraucās par visas valsts debilizāc... tfu... t.i. humanitarizāciju. Ir novērojamas pazīmes, ka bez ekzaktajām zinātnēm tauta neiztiks. Vēl vairāk, būs spiesta ar tām nodarboties. Piemēram, ilgus gadus pirku puskilograma margarīna paciņas, bet vakar skatos, opā, uz iepakojuma stāv rakstīts 400+100 g. Sākumā apmulsu, bet tad attapos, ka man taču telefonā ir kalkulators - klikts-klakts sarēķināju. Asprāši, ne? Brīdi apsvēris, nospriedu, ka tajā visā kaut kas ir, un nekavējos dot savu ieguldījumu tautas rēķinātprasmes celšanā. Tā sagadījās, ka šodien bija jāiet uz darba pārrunām. Lai kā izvairījāmies, lai kā vilcinājām laiku, tomēr nonācām pie kuteklīgā atalgojuma jautājuma. Te nu es viņus pārsteidzu, turklāt divkārt. Vispirms ar to, ka neminstinājos, pēc tam ar nelielajiem cipariem: exp(4)/0,01. Potenciālie darba devēji brīdi padomāja un tad teica, ka viņiem vēl mazliet jāpadomā. Mājupceļā nospriedu, ka nebūtu par skādi nosvinēt un, iegājis veikalā, palūdzu iepilināt sqrt(1000) ml brandvīna, zacenei paņēmu 2+1 siļķi un atan(1)/9 gurķīšus. Tā lūk tagad sēžu un atzīmēju.