No rīta pamodies un brīdi pakrekšķējis nolēmu, ka ikrīta kafijas vietā varētu iedert tēju ar medu. Manipulēdams ar pričendāļiem pamanījos izmest no rokām tējas d ozīti un izbērt visu tēju pa grīdu. Jau gribēju nolamāties, taču neatradu piemērotus vārdus. Tā klusēdams pacēlu stikla ķobi, kurā parasti glabāju tēju, pārliecinājos, ka tas nav ieplaisājis. Trauka dibenā bija palikušas vien dažas tējas lapiņas. Ka' nav kazai pienai t.i. fedram tējas, ta' lai nav ar! Nodomāju un izkratīju atlikumus uz grīdas. Bija vien jāķeras pie kafijas gatavošanas. Kamēr vārījās ūdens, sabēru ierasto kafijas devu. Tad pēkšņi aptvēru, ka esmu to iebēris tējkannā. Visas zīmes rāda, ka šī nebūs laba diena.