Ievilkušās brīvdienas bija mani aiznesušas uz kādu pilsētu pie jūras. Dienu pavadīju bezmērķīgi klīstot pa ielām pa laikam piesēžot uz kāda soliņa, lai atpūtinātu kājas un pasildītos saules staros. Neko fundamentālāku neļāva uzsākt netālā algas diena un apdzīvotās vietas pieticīgais izklaides programmas piedāvājums. Patiesībā ne kā tāda nemaz nealku. Klusums un miers bija tas, kas man nepieciešams visvairāk.
Taču priecāti4es par savu sapņu piepildījumu nenācās ilgi. Vienubrīd pamanīju tuvojamies trokšņainu kompāniju un vispārējā kņadā atpazinu kaut kur dzirdētu balsi. Tā bija viņa. Mana bijusī.  Vēl pēc mirkļa atpazinu vēl trīs bijušās. Un divus bijušos. Izskatījās, ka brīvdienas ekskursijai izmanto arī manas iepriekšējās darbavietas kolektīvs. Nojaušot, ka nenovēršami sekos vētraina apsveicināšanās un vardarbīga ,manis ieraušana 4 dienu alkohola lietošanā, varbūt pat 5, nolēmu mukt, pirms vēl esmu pamanīts.
Īsti sprukt nebija kur. Tā nu ieskrēju tuvākajās durvīs, kas izrādījās frizētava. Tur dīki dienu vadīja divas frizieres, administratore un, iespējams, manikīre. Varbūt viņa nemaz nebija manikīre, bet vienkārši tāpat ienākusi pie draudzenes patērgāt. Viena no frizierēm, atrāvusies no čalošanas, uzmeta man vērtējošu skatienu un noprasīja: "Nu, "sprogainais"! Ko tav tev, uzacis apgriezt vai paduses izskūt?" Nomurminājis atvainošanos par traucējumu, piesedzu galvu ar Yokohama Hairs beisbola komandas cepurīti un virzījos uz durvju pusi.

Kaut kur esmu pazaudējis negatīvus. :( Esmu pilnīgi pārliecināts, ka redzēju to filmu attīstītu, sagrieztu un saliktu pa "kabatiņām". Prasās ieviest kādu civilizētu uzglabāšanas sistēmu.

AirBaltic mūs aicina sextūrēs uz Parīzi, Romu un Londonu.

Biju jau dzirdējis, turklāt ne vienu reizi vien, bet neticēju, ka gastronomos mazgā vecos rasolus, bet šodien pats savām acīm pa televizoru redzēju, kā tas pajolis ar brillēm un baltā ķitelī ar duršlaku šiverē pa izlietni.