Jaunā gada sagaidīšanu sākām plānot laicīgi, pasūtījām orķestri, banketa galdu, uzrakstījām svinīgo apsveikuma runu. Tā nu stāvam gaidam, sarkanais paklājiņš izrullēts, orķestranti pūš dvašu uz nosalušajiem pirkstiem, nepacietīgākie dīdās, pār jautā nu, vai drīz, bet nekā. Uz rīta pusi, kad jau sāka gaismiņa svīst, nāca garām kaimiņi, kaut kur bija tusējuši jautrā kompānijā. Tā nu viņi jautā ko tad jūs še? Ak Jauno gadu gaidat? Bet mēs šo jau kur tas laiks atpakaļ kā satikām. Būs pa citu ceļu nācis. Nekas, mēģiniet pēc gada vēlreiz!
3 raksta | ir doma