Sadomāju, ka jāaiziet papriecāties par šābrīža aktualitāti sabrauktajiem gājējiem "vienā no lielākajiem dienas laikrakstiem". Jau gara acīm redzēju ko līdzīgu kā toreiz, kad apkaroja autovadītājus-dzērājus - pa visu pirmo lapu mells laukums, uz tā milzu burtiem "Šogad gājuši bojā jau 499* gājēji!" un Pēdējā lapā stūrītī iespiests "* - Kad laikraksta numurs jau bija parakstīts iespiešanai, redakcijā saņēmām ziņu, ka nobraukts 500. gājējs. Apsveicam laimīgo autovadītāju un lūdzam zvanīt pa tālr. XXXXXXX, lai vienotos, kad viņš varēs saņemt balvu." Taču pirms tam sagadījās tikt pie alternatīvā "viena no lielākajiem dienas laikrakstiem". Un tur skatienam patrāpījās sekojoša statisktika:
Bojā gājušo gājēju skaits:
2002. - 21
2003. - 34
2004. - 17
2005. - 22
2006. - 18
(dati no Valsts policijas)
Jāpiebilsts, ka te nav īpaši norādīts, ka tie visi miruši CSN dienakts tumšajā daļā slikti apgaismotos ceļa posmos, droši vien, tur pat klāt ir arī tie, kas šķēršojuši ielu pie sarkanās gaismas, vai kam pārbraukuši autovadītāji uz gājēju pārejām un ietvēm.
Aļo, ļūģī! Vai mēs te tagad cepjamies par 20 gab./gadā neveiksmīgiem ekstrēmās atpūtas cienītājiem? Salīdzināšanai - "Šoziem Latvijā nosaluši 37 cilvēki" (www.naba.lv 2004.gada 1.janvārī, imho līdz ziemas beigām to skaits droši vien vismaz dubultojās). Droši vien tik pat daudz mirst arī no nepietiekama uztura. Atšķirībā no pēdējām divām statistikas kategorijām, pirmajiem, t.i. gājējiem bija izvēles iespēja. Taču viņi, lai arī labi informēti izvēlējās to, ko izvēlējās.
Saprotu, saprotu. Progresīvā cilvēce nespēj mierīgi noskatīties, kā kaut kas notiek nepareizi, tā pēc visiem jāsadodas rokās utt. kā klasiķim tekstos tekts. Protams, neviens neies sadoties rokās par visādiem švaļiem, labāk par kaut ko spīguļojošu, kam var uzdrukāt virsū savu logotipu.
Bet laiks iet, un līdz ar laiku mainās mode. droši vien arī cepties par atstarotājiem apniks un būs jāmeklē kaut kas cits. Jau pie laika ierosinu nākamo akciju rīkot sakarā ar pilsoņa N. paradumu urbināt degunu. Sabiedrība varētu apvienoties divās sabiedriskajās organizācijās. Viena cīnīties par to, ka urbināt degunu pilsonim N. jāaizliedz, jo tā viņš var salauzt pirkstu, varētu piesasistīt finansējumu no valsts budžeta, veidot informatīvo kampaņu lielākajos masu saziņas līdzekļos. Savukārt oponējošā grupa iestātos par pilsoņa N. tiesībām brīvi pašizpausties, arī piesaistot finansējumu, šoreiz no ārzemju mecenātiem un informatīvo kampaņu izvēršot konkurējošos informācijas avotos. Kā kulmināciju varētu sarīkot praidu ar abpusēju apmētāšanos ar ko nu kurš iepriekšējā dienā būs ēdis.