Tramvaju savā varā pārņēmusi zemeņu smarža...

Tramvajā konditore, atstājusi uz sava soliņa akurāti salocītu avīzīti, lai kāds neiedomā iesēsties viņas vietā, starp citu, sēdeklis bija tūningots ar ērtu spilventiņu, ne par cietu, ne par mīkstu, tieši laikā, lai justos ērti, pati neuzkrītoši ierāvusies stūrītī pasažieru vietā, lasīja avīzi. kad jau biju paguvis nopriecāties, ka vagons gandrīz tukš un konduktori nemana, jā, tā bija konduktore nevis konditore, kā daži sākumā maldīgi nodomāja, atskanēja pārmetoša balss: "Bet biļetīte, jaunais cilvēk!" Tad, pamanījusi manu vaicājošo skatienu, piebilda: "Nu labi, relatīvi jauno cilvēk..." Pēc zemenēm nesmaržoja. Tas bija cits tramvajs.