Sēžu paceltu roku virs klaviatūras, sagatavojies sākt rakstīt dižo megapukstu ar atskaņām, iespējams, ilustrācijām un zemsvītras paskaidrojumiem. Tad nožāvājos, pakasu aiz auss, kreisās, jo tā vienmēr vairāk niez, un klusi nosaku "Nu ja!". Tik klusi, ka visdrīzāk neviens to nedzirdēja. Nu ja! Pēdējo 45 minūšu laikā, kopš sēžu paceltu roku pār taustiņdēli, arī frendlistē nekas nav mainījies. Lipīgs piemērs, kam grūti nesekot.

Centra foto Audēju ielā apgreidojis personālu uz 90-60-90, kas citos apstākļos priecētu. Taču ar iepriekšējo komandu mums bija izveidojies kopīgs viedoklis par to, kas ir melnbalts. ;/ Un nesauciet mani par sentimentālu! Visas ir duras!