15 Jūnijs 2005 @ 12:53
 
Kad izdodas aizmirst par pulksteni un nestresot par minūtēm, kuras patiesībā neko neizšķir, pārņem tāds neparasts miers. Un, šķiet, sāku saprast nomaļā Krievijas stacijā dirnošos vilciena gaidītājus, kas nepacietīgajiem taujātājiem atrūc, ka vilciens būs drīz. Ja ne šodien, tad rīt vai parīt noteikti.