Sastopu šorīt uz gājēju celiņa aplam daiļu velosipēdisti. Viņa brauca eleganti izvairoties no bedrēm un kontrolaku lūkām, es gāju ne mazāk eleganti izvaities no viņas. Kā brauca tā aizbrauca. Īsti vīri velosipēdistēm 0akaļ neskries. Pēc brīža tajā pat virzienā aizļepatoja, t.i. skriešus, cita jauniete. Jūs tādas saucat par sārtvaidzēm. Nezinu, dibenu sedza šorti, tāpēc nepateikšu droši. Nav izslēgts, ka bija sārti. Bet tad es tā ar acu kaktiņu pamanīju, ka rokā viņi velocimdi. Ahā, teicu pats sev, jo nebija neviena ar ko parunāties, visas vai nu aizbraukušas ar riteni vai aizskrējušas, ahā, es teicu, viss skaidrs! Tā pirmā nopizģījusi velo (fui, kas tā dara!), bet otra dzenas tai pakaļ. Nez vai izdosies?