Mocu Deivida Nikolsa "Viena diena" pēdējos 11 procentus. Filma bija itin jauka, bet ne vairāk. Kas tā īsti nemaz nemotivēja ķerties pie grāmatas lasīšanas. Vēl jo vairāk, ņemot vērā, ka grāmatā katrā atvērumā nebūs pa Annai Hetevejai. Galu galā ļāvos anotācijai pierunāt sevi, un tagad mocos. Ne tāpēc, ka slikti uzrakstīta, vai garlaicīgi, bet kaut kādā brīdī to visu kļūst smagi lasīt, jo gluži Holivudas kino tas tomēr nav.