Izlecu no transporta, lai pa diagonāli cauri parkam apsteigtu trīs iepriekš izbraukušos, bet tradicionāli iestrēgušos autobusus. Un tā, ātrā solī savās gaitās jozdams, ar acu kaktiņu ievēroju māti, kura smaidot vēroja, kā bērneļi ripo un veļas pa lapu kaudzi. Nevilšus sāku uzmanīgāk lūkot, ko viņa tur reklamē, Ariel vai Dosja Delikeit. A nekā, tikai laimīgu bērnību.