Nokavēju autobusu - atkal! Nezinu, kā tas nākas, bet vairs nestiķējas pārsēšanās no viena transporta otrā nedz no rīta, uz darbu braucot, nedz vakarā mājup. Pat nekādu sastrēgumu vairs nav, betvtik un tā kāda minūte pietrūkst.
Un tad nu nospļāvos, un, lai nebūtu bez jēgas jānīkst gaidot, un pēc tam vēl jāmokas braucot pāri tiltam, krietnudaļu ceļa nogāju kājām. Pa īsāko ceļu, pa mazām ieliņām, tumsā orientējoties pēc navigācijas telefonā.
Un viss ir tik tukšs un kluss. Tikai rets suns izvedis saimnieku pačurāt. Bet tie neprotas. Tikai riņķo ap māju un rausta pavadu.
Un vēl ir vēss. Pat mazliet salst ausis. Un visu ceļu smaržo pēc gruzdošām lapām.