Mazlet līst. Un es skaidri atceros, kā vakar, ieradies darbā, vispirms salocīju lietussargu, ko tur kaktā biju atstājis atvērtu žūstam kādā no iepriekšējām dienām. Salocīju un noliu pie drēbju pakaramā. Bet vakarā uzmetu skatu, paskatījos pa logu, vēlreiz uz lietussargu, un pilns lepnības nodomāju: "Da nu na! Neiešu taču kā tāds spoks ar lietussargu!"