Kādreiz, kad biju nodarbināts presē, mums redakcijā bija kāds žurnālists, vārdu vairs nenosaukšu, taču tas arī nav būtiski, pietiks ar sugasvārdu. Tad lūk, neatminos uz kādu tēmu aprakstīšanu viņš bija specializējies, galu galā arī tas nav būtiski, bet kad brīvdienās kaut kur aizgāja ar ģimeni, tad pēcāk kino/koncertu/restorānu vienmēr aprakstīja un bāzās publicēties. Klusībā smējām, ka tā jau ir, kaut kā nodzertais jāatpelna.