Blade runner soundtreks ir mans miega meldiņš. Uzlieku autobusā austiņas, un jau pie otrā-trešā gabala sāku klanīties. Turklāt viss viens, rīts vai vakars. Šovakar ar, klanos autobusā, uzgriezis to pašu ierakstu visai skaļi, lai cauri neskan visi tie mehāniskie čīksti, krakšķi un brakšķi (vai autobusus nemaz neremontē, tikai ik pēc 30 gadiem nopērk jaunus?). Neko neredzu, jo klanos, neko nedzirdu, jo Vangelis. Un te pēkšņi viens it kā iebļauj ausī. Tā, ka es pat palecos. Pēc tam izrādījās, ka ne ausī bļauj, un ne man, un pat nebļauj, bet tā tāda balss aizmugurē sēdošajam vīram, skaļa un tieši tajā frekvencē, ko austiņas neslāpē.
Tā izskatās, ka es atkal te ņerkstu! :( Nav jau tā, ka viss ir tik slikti. Vienkārši laiku pa laikam izdomāju kādu nelaimi, par ko pašķendētos, lai jūs nesāktu mani apskaust, ka man apkārt neviens neslimo un nemirst, un cunami mani neķer, un krītošās lidmašīnas.