Izkāpu pusceļā. Biju jau piemirsis, kāda ir pilsēta prom no vietām, kurp cilvēki nokļūst tikai ikdienas rūpju dzīti - lielveikali, tramvaja pieturas, atšķirīgu nepieciešamības pakāpju biroji un iestādes. Slāju nesteidzīgā dīkdieņa gaitā gar Pulvertoni, un ar līkumu pa šaurām ieliņām, uz ievilinošo viesmīļu smaidiem miedzot ar aci, sak, esmu vietējais, ķīnieši nāk nopakaļus. Bet, k\a noprotat, ja reiz šis ieraksts ir tapis, tad viss labais ir beidzies.