Sežu savā jumta istabiņā, virpoju savā nodabā. Pa atvērto logu veļas iekšā deguma smaka, viegla alkohola dvinga, gaudulīgi latvju šlāgeri no Ķirsona ēstuvju repertuāra, iereibušu jaunuvju smiekli un krieviski runājošo bazārs, visiem runājot vienlaikus. MNan šķiet, viņi visi ir integrējušies, ieskaitot tos, kurti te ieradušies pirms pārsis mēnešiem. Iemesls iedzert paliek iemesls iedzert. Bet tās ziņģes viņiem, laikam, piederas pie lietas, gluži kā mums Svētā Patrika dienā uzvilkt zaļas zeķubikses, vai helovīnos izgrebt ķirbi.