Tā tik šķiet, ka tas, ko raksti internetā, un vispār dzīve kā tāda, nekam neder, un labāk vajadzētu beigt (te, protams, nav runa par tiem, kuri kopš dzimšanas apzinās, ka viss, ko viņi ieķēzījuši pamperī, ir ideāli un ģeniāli). Šogad, piemēram, bariņam paslinkāku skolēnu vareni paveicās - skolā bija uzdots veikt ikdienas laika apstākļu novērojumus, ko neviens nebija veicis, vai arī nebija veicis pietiekami regulāri un kvalitatīvi, taču tad, kad jau škitra, ka kolektīvas nolēkšanas no skolas jumta ir vienīgais, kas var glābt topošo samuraju godu, atklājās, ka kāds tautietis katru dienu tvīterī aprakstījis klimata pašizpausmes. Vai varat iedomāties jauniešu prieku! Tad lūk, atgriežoties pie cibas jēgas meklējumiem, padomājiet par to, ka tas viss varbūt noder kādam slaistam, kurš raksta doktora darbu psihiatrijā, piemēram, bet klīniskajiem pētījumiem nepieciešamās darba stundas nositis krogos un klubiņos.