Sarts ar papirosu zobos un Inga Ābele ar no Murakami patapinātu nosaukumu.
Grāmatām nav ne vainas. Pats nevaru saņemties.
Vienai nebeidzami garas rindkopas. Lasot un neredzot nākamās sākumu, pārņem izmisums. Sajūta gluži kā sapnī skrienot uz vietas.
Bet otrai aiz burtiem pazaudēju vārdus. Ik pa laikam pieķeru sevi pētām burtu līkumus un ķeksīšus. Lieliska garnitūra, īsts šedevrs. Kāds atsevišķs burts, ja to nodrukātu vienu pašu, līdzīgi kā ķīniešu kaligrāfi zīmē atsevišķu hireoglifu, varbūt arī izskatās jocīgi, bet kopā ar citiem vienlaidus tekstā gluži vai hipnotizē.