Kādu stundu-pusotru veltīju izskaidrojot kādai sievietei balsošanas  procedūru un uzklausot viņas pretenzijas pret pasaules uzbūvi. Starp citu, pagalam iecietīgi, ja es ikdienā būtu tik iecietīgs pret reklāmas aģentiem, varētu pārvākties uz villu Kanāriju salās. Vai arī būtu nomocīts līdz nāvei. Bet tad kādā brīdī no apmeklētājas juceklīgās runas izlobīju, ka viņa vēl tikai taisās kaut kad neskaidrā nākotnē kārtot pilsonības eksāmenu. Nevilšus uzmetu skatu nesašķirotajām kandidātu sarakstu grēdām un man kļuva neizsakāmi žēl šo stundu.