Dažbrīd jūtos kā tādā murkšķa dienā. Iemetu skatu cibā, bet tur atkal tas pats. Nu, tur teiksim: vīiiīī man tētis (mamma, omīte) nopirka īfonu! 2010.gada otrajā pusē šāda ziņa izklausās līdzvērtīgi jess, tiku pie "rubik kubik". Nē, iedomājieties tik, ja 35 gadus diendienā būtu jāklausās vīi, man nopirka Rubika (runā, ka tas neesot Alfrēds Petrovičs) kubu!
Vai arī seriāli. Nē, nu labi, lai skatās! Bet tad lai skatās visi vienklaikus un raksta vienā laikā, nākamajā dienā pēc noskatīšanās, ko tur Marta ar Leonu vai Luiss Alberto ar Mariju. Bet tikai nevelciet no torentiem un neskatioeties katrs savā dienā! Vai arī velciet, skatieties un... skatieties klusējot!
Bet pietiks par skumjo! Lai kaut kā labotu šo nožēlojamo situāciju, vajadzētu koordinēt ko rakstīt. Piemēram, trešdiena, 18.augusts tiek pasludināta par "Brokastīs lietoju piena produktus" dienu. Ja kādam ir  alerģija uz laktozi, tad viņš, piemēram, varētu ierakstīt "Ilgi stāvēju pie piena veikala skatloga un skumjio noraudzījos uz piena pudeļu sudrabainās folijas vāciņiem". Bet tikai trešdien, un nevis ceturtdien, piektdien vai, pasarg ugunsdzēsības un glābšanas dienests, pirmajos Ziemassvētkos!