Jūs domājiet, kā visļaunākais, kas var atgadīties, ļaunāk par ļauno aci un miežagraudu, ir bezlaulības vainags*? A  nekā! Uzliks laulības vaiņagu, tad matīsi! Nez kādēļ šamaņi un dažāda bāluma pakāpes raganas to noklusē. Droši vien pieburt māk, bet noņemt burvestību ne. Lūk! Laiku palaikam paklīst valodas, re, šis/šī atkal apprecējies/usies. Kurš sesto, bet kurš astoto reizi. Senāk domāju, ka cilvēki vienkārši tā iekārtoti, sekss tikai pēc kāzām, katrs dzimumakts juridiski noformēts. Bet, kad tā labi padomā, tas vairāk pēc tāda lāsta izskatās. Attapies cilvēks pēc vienām kāzām, izdomājis kā tikt no otras puses vaļā, nu, tur ar labu (par labu naudu), vai ar sēnītēm sabaro, vai vēl kā citādi, nav svarīgi kā, domā, nu gan dzīvošu uz nebēdu. A nekā, blīkš blākš, no rīta pamostas un skatās - pa grīdu izmētāta fraka, cilindrs un visi tie baltie paltraki. Bet, tā kā tā nav pirmā reize, tad zināms jau, kas darāms. Ar cirīti pa galvu un akacī. Bet pēc neilga laika no rīta skatās, kā tas gadījies, kā ne, bet līdzās uz spilvena ruds ērkulis, vai pliku pļešku, kas nu kuram gadījies. Atkal tur tā un šitā, labāk jau neatkārtot vecos gājienus, bet izdomāt ko jaunu, lai citi neatkož viltību.. Tak atkal tas neko ilgi nelīdz. Un viss tikai tāpēc, ka kādreiz, varbūt, tramvajā kādam  babulim esi uzkāpis uz kājas. A šī ņem un, abrakadabra, uzspļauj tev uz kurpes. Un no tā pretējais dzimums, tevi ieraugot, paliek kā traks, ja pirms tam tāds jau nav bijis.

* - Bezlaulības vainags ir negatīva energoinformatīvā programma, kas neļauj cilvēkam izveidot ģimeni. Pēc savas būtības un uzlikšanas metodikas tas ir tas pats, kas atburšanas rituāls.