Man patīk kā tur viss notiek tiem smalko aprindu detektīviem. Kolombo, piemēram. Nekādas derdzīgi sasvīdušu veču skriešanās, nekādas idiotiskas šaušanas, nekādu izsistu zobu, nekādas lodlampas nosvilinātas šekuma spalvas. Ja šauj, tad pa visu filmu tikai vienreiz un, kā likums, alaž trāpa. Viss pārējais ir intelektuāli dialogi par dzīves jēgu un retrospektīvs atskats uz nelaiķi. Beigās viens otram paspiež roku kā šahisi pēc partijas. Kad viss ir galā, izslēdz kasti ar patīkami pavadīta laika sajūtu.