No rīta braucu garām tai vietai, kur, iespējams, pērnvasar kāds velosipēdistu pārītis bija piestājis ceļmalā apēst brokastu smalkmaizītes, varbūt pat piedzerot tēju no termosa. Todien, acīmredzot, dažas magoņu sēkliņas nobira ceļmalas smiltīs, un apmetās tur uz palikšanu. Un šorīt tur garāmbraucot un ieraugot, kā sadīdzis un saplaucis, sāku svārstīties, ka varbūt tomēr krāsu foto ir tiesības uz eksistenci.