Babulim iznākot no veikala, tikko nopirktā šampja pudele apsveicinājās ar asfaltu. Pēc brīža vējš iegriezās no tās puses un uzvēdīja rauga smarža/smaka (nevajadzīgo svītrot). Uzreiz atcerējos Dinamo stadiona skrejceļa apli. Vienam stūrim garāmskrejot bija jāelpo benzīna tvaiki, otram - šāds pats rauga smārds no Druvas, trešo savā varā bija pārņēmis šķebinošs karameļu saldums, pat ne smasrža, pats gaiss šķita sīrupains. Tikai stūrī pie finiša rūtiņām nekas nedvakoja. Bet tur jau tāpat bija slikti jebkuram, kurš līdz mērķim ticis. Savādi tik, ka viss tas kokteilis lika sevi manīt tikai sacensību dienā, citās reizēs, treniņu laikā, smaržīgie kaimiņi nešķita pārlieku traucējoši.