Tāds dīvains gadījums… es saskrējos ar viņu un man uzreiz ienāca prātā, ka viņš varētu zināt. Nē ,noteikti, viņš to zināja… Un es jautāju… un man tika atbildēts… Arī tauta apkārt iespringa nepajokam, tematiņš likās saistošs visiem un katram bija kas sakāms… nu ja, zināma pieredze bija katram…
-Un tad viņš prasīja, a kas tava māsa ir?…
-Skolotāja,- atbildēju.
-Skolotāja? viņš pārprasīja –Nu tad aizmirsti visu , ko teicu…
Vakarā piezvanīju māšukam – Zini… .
Viņa mani uzklausīja un tad teica……… ;o///
p.s. Kā viņš varēja zināt?!! Vai tiešām “skolotājs” tā ir diagnoze? Cilvēks, kas nosauc sevi par skolotāju izsvītro sevi no šīs dzīves, viņš grozās gar soliem un tāfelēm un viņš nedzīvo… viņš vispār neko nejēdz ne no dzīves, man liekas, ka viņš būtu bezgala izbrīnīts par to, kas pasaulē notiek īstenībā. Viņš uzdod jautājumus un viņu neinteresē atbildes, viņam ir sava atbilžu versija un citām nav nozīmes. Viņš apgalvo, ka taisnība uzvarēs, nē , viņš neko netaisās darīt lai veicinātu TO uzvaru… viņš paļaujas uz taisnību un gatavs novērtēt to procesu pēc 10 baļļu sistēmas. Un ja jūs runājiet ar skolotāju - viņa teiks – Cik tā pasaule ir drausmīga, bet nenieka nedarīs lai to uzlabotu, es pat nedomāju, ka tāda iespēja tiks pieļauta.
Es pat pieļauju, ka viņa nesaprot kādā laikā dzīvo un kā notiek lietas. Un stulbākais ir tās, ka viņa nevēlās to zināt. Bet priekš kam tad cilvēks piedzimst uz šīs zemes? |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}