zini, ko atcerējos... man bija satriecoša diploma projekta vadītāja... Kad bija norunāts kur un cikos būs pirmā tikšanās, es un vēl kādi četri džeki no grupas viņu gaidijām minūres 45. Vari iedomāties, cik visi bijām ... ;o( Un aiziet arī nevar, jo vēl nekas nav sarunāts kur, kā un ko... Un tad viņa piebrauca ar taksi un ... mēs mirklī viņai visu piedevām. Mani attiecībā uz sievītēm grūti pārsteigt... bet tas bija viens satriecošs sievišķis, es pat nezinu cik viņai to gadu, nekāda jauna jau nebija. Bet tik valdzinoša, starojoša, sievišķīga un reizē talantīga... kāds acis, kā viņa runāja... tāds satriecošs kokteilis. Puikas bija mēmi, droši vien arī gadu starpūba bija ne pa jokam, bet viņi aizmirsa visus savus vārdus, ko teica vēl brīdi iepriekš... vienkārši mēmi sēdēja un ēda viņu ar acīm kā tādi kucēni... viņa bija neiedomajami seksuāla... Un kā viņa vadija diplomu! Es tikai ieminējos kādu varbūtību, viņai uzreiz bija vismaz četri varianti, kā virzīties tālāk... bija neiespējami uzrakstīt ko stulbu, jo drausmīgi gribējas viņu pārsteigt. Un viņa arī labprāt sajūsminājās par katru atradumu... Man pat liekas, ka lielākais ieguvums no tā diploma bija tas, ka es uzzināju, ka tik satricošas sievietes tiešām mēdz būt, ka tas ir iespējams...
Par ko es te ... a, jā par valdzinājumu ;o))) |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}