03 August 2011 @ 11:20 am
 
man dažas pēdējās dienas tik nenormāli gribās apēst kaut ko saldu, ka riebjas. tgd pat, ēdot kaut kādā kafejnīcā vai dajebkur ārpus mājas, es pasūtu saldo, ko es nekad, nekad nedaru. divus vai trīs vakarus pēc kārtas es tgd ēdu nenormāli saldus, pārcukurotus cepumus. tad, kad tā kāre uz saldumiem parādās dienas vidū, bet mājās nekā nav, tas ir vnk neizturami. tādās reizēs es vnk ēdu baltmaizi ar cukuru. waaaataaafffaaaaaaak
stulbi, jo es neesmu tas vislielākais saldummīlis, ēst var, bet ne jau tā, ka ļoti bieži. bet nu zdlkfj;hgzdh
 
 
( Post a new comment )
Madara[info]demantia on August 3rd, 2011 - 12:29 pm
Neesi vienīgā.
Es jau divus gadus teju dzīvoju bez cukura un saldumi manā organismā ir retums, bet pēdējās nedēļas laikā esmu šokolādē līdz ausīm. Un ja nepietiek ar to, ka es nopērku vien sev un kāru muti saēdos līdz vēmienam, tad es apēdu arī to, kas paredzēts bijis brālim vai izmeklēju visas mājas salduma rezerves.. to jau vairs nav daudz palicis. :(

Varbūt kaut kādas mēness fāzes...
Bet nav tā, ka gribētos rīt un rīt da jebko, vienkārši drusku salduma. Netieku skaidrībā ar šito. Ceru, ka to drīz nomainīs sāļums, siļķes un skābi gurķi.
(Reply) (Thread) (Link)
kristīne[info]faded on August 3rd, 2011 - 09:16 pm
ahh, es ceru, ka man jau viss ir pārgājis. šodien vairs tik ļoti neko saldu negribējās
(Reply) (Parent) (Link)