tātad - laiku no 22.07. līdz 29.07. es pavadīju valdemārpilī (nu, pārsvarā), bijām arī rojā, rojupē, rīgā, kaltenē. tā bija projekta otrā daļa, kad īri brauca pie mums uz latviju. bija labi. nenoliegšu, ka gadījās dienas, brīži, kad es nenormāli gribēju, ja ne mājās, tad vismaz prom no turienes, jo nu cilvēki var būt tik ļoti stulbi, ka nevar izturēt.
ko mēs tur darījām ? dzīvošana, ēšana, aktivitātes, izbraucieni, dažādas spēles, izklaides kopā ar tiem pašiem īru jauniešiem, pie kuriem bijām oktobrī. un viņi ir patiešām forši. daudzās ziņās atšķirīgi no mums, bet tiešām, tiešām forši, tāpat kā viņu līderi (jauniešu centru vadītāji). nedēļas laikā mums jau izveidojās vairāki kopīgi izteicieni, dziesmas, utt. pēdējā dienā tik ļoti negribējās braukt mājās. mums bija jāaizbrauc mazliet ātrāk, savādāk būtu nokavējušas pēdējo autobusu uz mājām, tā kā uz lidostu pavadīt viņus nesanāca. bet jau tur, kaltenē, mani saspieda, samīļoja, sabučoja tik stipri un sirsnīgi, ka aijj. un šoreiz viņi pat nesastrādāja nekādas dižās muļķības, ja neskaita izvemšanos pa otrā stāva logu viesu namā, garāžas un mašīnas apvemšanu.
katru dienu kaut ko kopā darījām, kkur braucām. īrijas vēstniecība, saeima (bez tamlīdzīgām iestādēm neiztikt, jo tas skaitās demokrātijas projekts), kaut kāda virvju trase līdzīga `meža kaķim`, iepazīšanas spēles, grupu darbi, filmu skatīšanās, ik vakara sarunas, spēles, kopīga muzicēšana. bija arī latviešu tradicionālo ēdienu vakars, kur bija arī tādi ēdieni, kurus es nebiju ēdusi. sklandrauši, piemēram. pagaršoju. pretīgi.
vienā naktī (jā, naktī, jo gulēt ātrāk par 3jiem vai vēl vēlāk neviens negāja) spēlējām `patiesību vai risku`. vispār es nemaz nebiju taisījusies to spēlēt. mani vienkārši ieraudzīja un pasauca augšā. bet nu jā, šī bija tāda īpaša spēle, jo visiem jau bija panesies tikai uz bučošanos, spaidīšanos un `shift`.
pirmajā apmešanās vietā netālu bija ezers. cik atceros, tad peldēties gājām katru dienu. nu, es nepeldējos, bet vienkārši gāju līdzi, taču tik un tā paliku slapja, dabūju ar dvieli. tā kā viss forši. otrajam viesu namam, kur bijām tikai pēdējo nakti, tieši blakus atradās jūra. un visi zina, ko man nozīmē jūra : )
pēdējā vakarā bija jāveic tāds kā kopsavilkums par visu šo projektu (gan par īrijas nedēļu, gan šo). tur varēja dzirdēt tik patiesus, ja godīgi, tad negaidītus vārdus no īru jauniešiem un pieaugušajiem, ka visas mūsu meitenes bija tuvu asarām. lai nu kā, īriem esam atstājuši ļoti pozitīvu iespaidu gan par sevi, gan par latviju, gan mūsu dzīvesstilu un raksturiem.
jā. gāja tiešām labi. saņēmu komplimentus gan par savu fotografēšanas māku, gan par matiem, gan arī par savām `kannām`. daudz smieklu, acu skatienu, sirsnīgu un smieklīgu cilvēku, jautrības, izlieta `body milk`, pakaļdzīšanās, vakara/nakts sarunu un dažādu citu emociju kā tādu. ā, un super labs iedegums, kā arī tas, ka bez brillēm es izskatoties daudz labāk. bet tas jau tā - cik cilvēku, tik viedokļu.
tas tā caurmērā viss. vairāk/sīkāk es neko rakstīt un stāstīt negribu.