01 January 2011 @ 12:51 am
lietas, kas mani kaitina  
- skaļa čāpstināšana
- kaimiņi (vai vienkārši cilvēki, bet pārsvarā kaimiņi, jā, konkrēti viena kaimiņiene), kas piezvana pie durvīm un uzreiz nāk iekšā
- ja kādu kaitina tās lietas, kas man patīk
- ja kāds rij uzreiz no bļodas (precīzāk - es uztaisu ēdienu, pieņemsim, salātus, un tad kāds (brālis) nāk un laizās gar to bļodu, gar karoti, ēd no bļodas. un ne jau vienu reizi vien, bet vairākas)
- tonālās sejas
- ja kāds (kaķis) uzkrītoši blenž sejā/mutē, kad es ēdu
- cilvēki, kas manā priekšā ir pavisam normāli, bet starp nepazīstamiem/krutiem/sen neredzētiem cilvēkiem smejas kā hiēnas, nepārtraukti ķiķina, siekalojas un ir pavisam citi cilvēki (divkoši?)
- smiekli, kas atgādina ēzeli
- tie, kas kaut ko no sevis tēlo (šis tomēr mazliet atšķiras no 'divkošu' punkta)
- ilgums un skaļums, kādā kaķis dzer ūdeni no manas krūzes pie manas gultas

iespējams, tas varētu būt viss. iespējams, ir vēl kaut kas. es vienkārši šodien t.i. vakar, kaut kā neapzināti laikam, ļoti daudz domāju un man vajadzēja vismaz daļu no tām domām pierakstīt. un, nujā, es nonācu pie šāda iznākuma
 
 
mūds: blah
 
 
( Post a new comment )
kristīne[info]faded on January 1st, 2011 - 02:49 pm
bet tas tiešām mēdz būt ļoti kaitinoši. :D
reizēm viņa dzer tik ilgi un skaļi, ka jāsāk domāt, vai es tiešām esmu paņēmusi krūzi dīķa lielumā ?
(Reply) (Parent) (Link)