man apnika, APNIKA, ka dzīve(liktenis, Dievs, providence, as you wish) man mēģina pierdt un likt notict, ka viss ir feiks, visas tās dzīves apdziedātās un pārdzivotās laimes: mīlestība, ar to tik maskējas, lai paturētu cilvēku tikai SEV, draudzība tiek izmantota visdažādākos nolūkos, pārskaitot tos, slikti paliks, būs jāiet šauties nost, uzticēšanās nav nekas, tukša vieta, skaņa. pār pasauli valda aizvainojums, nīšana un savtība, tikai tāpēc cilvēce vēl iet uz priekšu viss pārējais ir izdomāts, lai aizsegtu pāridarījumus, kuri tiek veikti pa celjam, nu kāpēc? es atsakos tam ticēt, bet ar katru gadu, tas pierādās arvien vairāk, varbūt tas ir tikai man? ne? ja? es tak nezinu, dies pasarg, es vispār neko nezinu, esmu stūlba, tak pieņemiet to vienreiz! cinisms ir ļaunums, sarkazms, izsmiešana, tas viss ir ļaunums, man tas nepatīk, tas ir nejēdzīgi,dabūniet to visu prom no manis, man sirds vai lūst pušu no mīlestības, kas tur uzkrāta, ko brīnies? jā, mīlestības, kas tur uzkrāta! nav redzama? kam tad to vajag? vai ne? dzīves jēga vienkārši pazūd kaut kur, ar katru nodzīvoto gadu. dzīve mēģina pataisоt no manis monstru, nemīlošu, cinisku, atbaidošu, noraidošu, kas nemāk piedot, ļaunu, vientulīgu, cīnos no pēdējiem spēkiem, kaut gan dažas lietas jau sāk mani pārņemt, kā lai apstādina šito velnišķīgo ķēdes reakciju? man ir apnicis: cīnīties, saprast, uztvert, redzēt, dzirdēt. viss, lieciet man mieru, ar likteni jāsamierinās? ok, darīshu tā.
Page Summary
colorblind :: (no subject) [+3] terrible_lie :: (no subject) [+11] lyrfeel :: (no subject) [+1]
January 2016
|
Trakās sievietes pārdomas, cilvēkiem ar vāju nervu sistēmu - nelasīt
visu laiku to vien dzirdu/lasu - dzīve ir mauka, dzīve ir mauka dziive ir mauka, tikai dazhi maak ar to tikt galaa, dazhi nee, iipashi, tie kas pashi ir maukas ar to ljoti labi tiek galaa, a ko man, mirstiigajai, dariit? es, vecs mauka, atļaušos tomēr palikt pie uzskata, ka dzīve lielākoties ir pavisam pat ok, tikai mēs paši ar savām maucībām un mauciskumu padaram to par mauku kaartiibaa, ok, normaali - tie jeedzieni ir paraak neskaidri un miglaini, nekad neko nevar zinaat. jebkuru jēdzienu var uzskatīt par pārāk neskaidru un miglainu, tādējādi attaisnojoties ar nekā nezināšanu es, vecs mauka, atļaušos tomēr palikt pie uzskata, ka dzīve lielākoties ir pavisam pat ok pielaagoshanaas, nozheelojama lieta. zināma deva pielāgošanās ir dzīves nepieciešamība, ja vēlies dzīvot, ne eksistēt vai dao maz ko saprot no manas dziives? Man vispār ir vāji tie nervi. Bet izlasīju - nekas traks nebija. Moš tad nav tomēr vāji, nez..... bet patiesiibaa, ir pretiigi apzinaaties, ka dziive patiesiibaa smird jau 18 gadu vecumaa.. hmm, bet mees visi vairaak/mazaak to pazinamies un tie, kas saka,ka dziive ir skaista, patiesiibaa liekuljo, vai arii meegina melot pashi sev. nu jaa, bet ja cilveeks saka: "dziive ir dazhreiz skaista" visnh izbauda mirkli! nedziivo citiem, bet sev,nedomaa par naakotni, bet preicaajas par shodienu. mjaa, bet tik un taa - life`s a bitch! un tur nu mees NEKO nevaram mainiit... blje! |