|
|
|
Jūlijs 25., 2019
09:32
skatoties uz netīrajiem logu stikliem, jautāju sinjoram: - pieņemsim, ka manis nav. kad tu izdomātu, ka jānomazgā logi? - kad neko vairs cauri nevarētu redzēt.
|
Marts 3., 2015
11:15 - : 2005. vai 2015, kāda starpība?
- mēs arī braucam ceļojumā!
- ar ko?
- ar autobusu.
- ō, es pēdējo reizi ar autobusu braucu ceļojumā... kaut kad 2002. vai 2003.
- tas taču pavisam nesen!
|
Augusts 28., 2014
16:02
mammai uzkārās telefons, kamēr es zvanīju, un zvans iesprūda.
viņa piezvana man no cita telefona un saka: gribi dzirdēt, kā tu man zvani?
un tur fonā skan: din-din! din- diin! din - diiiin! din-diiiiiin! diiin-diiiiiiiin!!
|
Marts 21., 2014
08:15
aizdzina mani no kompja, lai skatītos the walking dead, un teica: "pēc desmit minūtēm varēsi lasīt tālāk. un ierakstīt kaut ko. "es vāru olas!""
uz ko es atbildēju: "ha! tas tev nav nekāds tviteris vai feisbuks, kur dzīve ir rožaina un salda, te dzīve ir "sadirstā un veltā"!"
|
Decembris 20., 2013
15:22
zvana telefons. nezināms numurs.
- jā?
- es domāju, ka jūs šodien varat iet mājās.
- kas zvana?
- kurpnieks.
|
Decembris 12., 2013
15:17
mammai prasu skaipā, vai viņa zin, kur ir dakterienes kabinets.
saņemu atbildi:
- ja ej no otras puses, 1 trepju telpa no policijas puses, 2 stāvs, tad koridorā nogriezies pa kreisi (uz logu pusi) un viņai ir otrās durvis no loga labajā pusē, uz durvīm ir viņas uzvārds
- ja ej caur poliklīnikas galvenajām trepēm tad sanāk laikam iet pa labi līdz koridora galam
2. stāvs, ok.
|
Septembris 25., 2013
21:50
nuja, un vakar bijām pie advokātes. atskaitot to, ka pa ceļam uzskrēju virsū decembrim, pirms atradām īsto ēku, apstājāmies pie kāda cienījama paskata vīrieša formastērpā, un pajautājām, kur tieši ir elijas 17. protams, tobrīd mēs vēl nezinājām, ka tas ir piecus soļus uz priekšu. to nezināja arī cienījamā paskata apsargs. bet tas nav viss...
- atvainojiet, jūs varētu pateikt, kur ir elijas 17?
- ... (skatiens tāds, it kā es prasītu, kāds ir jēnas kurss pret latu) nezinu.
- un kas šī ir par ēku?
- ... (skatiens sāk šaudīties, acis pārgrieztas, "tik nekrīti histērijā," paspēju nodomāt)
- ko tu vispār apsargā?
- ... (rokas iesprauž viduklī, man likās, tūlīt sāks kasīt pauri)
- kurš šai ēkai numurs?
- uz šejieni jums nevajag! (viņš caur piepūli un izvalbītām acīm beidzot izmoka)
nezinu, zem kā viņš bija, bet izskatījās, ka esam viņu pārtraukuši tieši kulminācijas brīdī. tāda, lūk, apsardze.
|
Jūlijs 23., 2013
00:25
- es esmu baigi tālu.
- no kurienes?
- no visurienes.
|
Jūnijs 18., 2013
14:53
un tad es dikti, dikti sagribēju biezpienmaizīti. nu, plātsmaizes gabaliņu.
aizskrienu uz tuvējo kafūzi:
- es gribētu to biezpienmaizīti, lūdzu. līdzi.
bufetniece paskatās uz mani, un klusi nočukst, veroties kaut kur savā dekoltē:
- nē.
mēs saskatāmies. es saku:
- negribētu?
viņa nogroza galvu.
- nu, labi, negribētu...
|
Oktobris 25., 2012
09:08 - : kurpniecība
tātad, iecienītajiem zābaciņiem papēži pa bruģi nodauzīti līdz pēdējam, aiznesu tikko pie kurpnieka. atveru durvis, pretī jau cigarešu un kurpju līmes (vai kas nu tas ir) smaržu sajaukums, dodu viņam tos zābakus un saku, ka vajadzētu papēžus piesist. un viņš man tāds: "nezinu, kad sanāks." uz ko es pasmejos, bet viņš pavisam nopietns. pārjautāju kā tāds neaptēstais: "nezināt, kad sanāks?"
"varbūt pēc mēneša.."
"pēc mēneša?!"
"nu, varbūt pēc nedēļas"
izrādās, viņš mums te rajonā viens pats palicis. "neviens muļķis jau negrib strādāt par kurpnieku," viņš saka. uz ko es nodomāju - tiešām muļķi.
|
Septembris 23., 2012
20:19
pie veikala mego durvīm pametu vīrieti ar salauztu sirdi.
mēs satikāmies pirms kādām četrām minūtēm, kad viņš iegāja veikalā, un izsaucās, kāda krasavica gan es esmu un vai es nākšu ar viņu.
uz ko es atbildēju, ka, protams, ka nākšu, lai tikai pagaida, kamēr es norēķinos par saviem pirkumiem.
viņš apstājās uz vietas, apgriezās otrādi un neticīgi pārjautāja, vai tiešām nākšu.
uz ko es atbildēju, ka nē, lai piedod man.
bet tas nu vairs nebija lāgā.
tu tikai neaizej, viņš man saka.
varbūt citreiz, tā es viņam.
citas reizes nebūs, viņš man. tad piebilst, nesmaidi tā!
es ripinu ārā velosipēdu no veikala, viņš panāk mani, nostājas priekšā, un aizgrābts saka, ka viņam tā nekad neesot bijis, es noteikti nesaprotot, bet es nedrīkstot aizbraukt. vai tad viņš esot tik briesmīgs.
ar briesmīgumu tam nav nekāda sakara, es saku. bet kā lai es tevi uztveru nopietni, paskaties uz sevi (vīrietis kā vīrietis, tikai žvinguļa klāta seja un balta stikla pudele ar sarkanu korķīti spīd no kabatas, - to es neteicu), tu esi dzēris, bet es esmu skaidrā.
jāatzīst, tas nav arguments, bet es nedalīju viņa pievilkšanās spēku.
slomaisja, - viņš saka manam velosipēdam, bet ne dusmīgi.
tas tāds gandrīz saldsērīgs atgadījums. vispār, to "sald" daļu var izņemt ārā.
|
Septembris 11., 2012
21:38
priekšniecība - tev rīt jāiet uz darbu.
f - jā.
p - un tu nemaz nejautā, kāpēc?
(sasodīts, tātad, tas nav tāpēc, ka es vairs neesmu pietiekami slima?)
f - kāpēc?
p - vācieši rīt atbrauks, iztaisno matus, lai izskatītos smuki.
f - ...?!
pēdējo es, protams, noklusēju.
|
Marts 22., 2012
11:10
vecmamma atved man ķiplokus, ne labdien, ne sveiki, iegrūž maisiņu rokās, spieķi sitot pie zemes iet uz virtuvi un saka - un kad tu beidzot precēsies?! nekad, saku viņai. neviens neprec? viņa man bez aplinkiem. neviens nav gana labs! tā es viņai. tā jau gan ir, viņa piekrīt un ļauj man uztaisīt viņai kafiju. nu tad jābrauc uz ārzemēm! pērle pērles galā. kā tad! apprecēt kādu turku? daliet manu sajūsmu, akjel.
- kāpēc tad turku, preci kādu angļu lordu.
- lordiem nospļauties par tādām ārzemniecēm.
- nu tad uz āfriku. kādu melno. tiem tur katram sava karaliste!
|
Februāris 23., 2012
15:16 - : telefonsaruna
brālis - un viss, vai vēl kaut ko?
f. - ā, un, atceries, kur vannasistabā fēns stāvēja?
b. - nu.
f. - turpat lokšķēres stāv. paņem tās.
b. - labi..
(dzirdu, kā kāpj augšā uz vannasistabu)
b. - tā, skapītis. a kā tās lokšķēres izskatās?
f. - ē, nu tur, tāds kā... hmm. a kas tur ir?
b. - te tāds.. hmm... tāds metālisks.. paga, te ir vēl viens, tāds plastmasīgs.
f. - ar robiņiem?
b. - jā.
f. - nē, to nevajag. to otru.
b. - (apgaismības pārņemts) šitais jau tas vecmodīgais, ar ko matus dedzina!
|
Februāris 21., 2012
11:09
kolēģe: tas sniegs laikam nedomā rimties.
f: viņš tur ļoti labi jūtas.
kolēģe: a pavasaris kur? mēs taču gaidam.
|
Augusts 8., 2011
18:27 - : lattelekom
tātad, atnāku mājās, un man tiek paziņots, ka mums tagad ātrums ir 8 megabiti sekundē. tie, kam optiskais, tur mēli aiz zobiem. visi citi, patiesībā, arī. pastāstīšu, ko manās mājās nozīmē interneta ātrums. manās mājās tas nozīmē, ka internets nāk uz šejieni caur daugavpili, bet dažreiz piestāj maskavā uz kādu pjanku. 4 megabiti bija augstākais, ko varēja dabūt.
"kam par godu?" pašsaprotams, es uzreiz jautāju.
"piezvanīju normundam."
"ak tā. un?"
"izrādās viņi [lattelekom - red. piez.] mums tur bija uzlikuši 6mbit"
"ak tā. cik neveikli gan viņiem gadījās. SUKAS, BĻĒ!!"
|
Augusts 30., 2010
11:00
eju garām celtnieku bariņam, viens no tiem ar īpaši piesārtušu ģīmi skatās man virsū un smaida.
domāju, tūlīt teiks kaut ko par to, kā es manevrēju pa apmalītēm vien, lai nenosmērētu savas kurpes visos tais dubļos, ko viņi ar savu stradāšanu man pie darba sarakuši.
tā vietā viņš krievu valodā saka:
- būtu man tagad septiņpadsmit!
kolēģis viņam:
- septiņpadsmit?!
un, taisnību sakot, es nodomāju tieši to pašu:
- septiņpadsmit?!
|
|
|