the mule izrādījās maza pērle.

skatoties tādas filmas ceru, ka mūsu pasaules kriminālie prāti atrod laiku paskatīties filmas par sevi un kaut kā mainīt darba taktiku, jo, taisnībsakot, no dažiem gājieniem matus gribas plēst no galvas ārā. skatoties the spy tā bija īpaši izteikta problēma, un tur mēs runājam par spiegiem, kuriem ir vesels aparāts aiz muguras, nesaprotu, kā spiegs var būt tik neuzmanīgs! labi, te man sajuka viss kopā, nu bet tiešām, citreiz viņi ir darījuši tādas muļķības!

pēc tam skatījos gran torino, kur arī bija savi mirkļi. iet man pie sirds tāds vecmodīgs humors.

un līdz pusnaktij skatījos the sinner. skan iespaidīgāk, nekā bija, ņemot vērā to, ka E aizmiga tikai 22.40, bet - gaidu pusdienlaiku, lai skatītos tālāk.

uzmetu aci the surgeon's cut, kamēr pusdienlaiks. pusdienas apēstas stāvus autopilotā, kafija palikusi neuztaisīta, virtuves dvieļi pietecējuši ar puņķiem un asarām.

negaidīts kinoprieks - enola holmes.

ik pa laikam ielienu paskatīties, vai nav ziņas, ka the oa tomēr būs turpinājums.

nav.

pilnīgi, vot, dusmīgi bēdīgi.

kad nebija turpinājuma firefly, es biju sašutusi un sapīkusi, un pilna neizpratnes.

bet, kad es uzzināju, pēc otrās sezonas noskatīšanās, ka ir nokancelēts the oa, man gribas lamāties, jo es nesaprotu, what the bloody hell is wrong with you, netflix?!

i mean, kā lai es tagad dzīvoju, nezinot, kā viss notika tālāk? tas bija viens pilnīgi kukū un neatvairāms seriāls. un nav turpinājuma!

where'd you go, bernadette izrādījās pat ļoti neslikts gabals, kur k. blanšeta spēlē radošu būtni, kura pārstājusi radīt, kad viņai piedzimusi meita ar slimu sirdi. ēh, bet tas neko nepasaka, un imdb apraksts arī nekam neder. filmas noskaņa ir tāda...tāda baigi foršā, atgādina volteru mitiju, nez kāpēc, bet citādi. un tu tiec ievilkts un atstāts pacilāts.

šodien bija plānā braukt uz rīgu, uz terminatora tumšo likteni, bet tumšais liktenis piemeklējis mani tepat (skat. iepriekšiepriekšējo ierakstu), līdz ar to, ja nu kādam ir vēlme doties uz forum cinemas šodien, palūkot švarcenegeru un hamiltoni, tad varu piedāvāt divas biļetes uz seansu 17.45, balkonā, 2. auditorijā, atdošu par piecīti, un raudāšu gaužas asaras par sabirzušajiem plāniem.

dažas dienas atpakaļ imdb apps man ziņo, ka iznācis carnival row, un es visa priecīga metos internetos to skatīties, bet tas stāsts ir tik sasteigts, tik daudz jautājumu, neko nesapratu, karoče. un tad no rīta es pamostos, slēdzu iekšā otro sēriju, un slēdzot to iekšā man acīs iekrīt cipari, kas tur defaultā stāv  - 1. sezona 8. sērija (no astoņām).

skaisti.

esmu izpurgājusi sev visu seriālu, noskatoties pēdējo sēriju!

vispār, pēdējā laikā esmu redzējusi šo to patīkami izklaidējošu. piemēram, sweetbitter. un avengers: endgame (infinity war mani nogarlaikoja līdz nāvei, nenoskatījos līdz galam, tagad varētu arī paskatīties, lai saprastu, kas tad tur bija). to all the boys i've loved before bija viegla izklaide, un five feet apart, un aizkustināja, kaut arī bija paredzama. bet es jau vispār pēdējā laikā esmu kļuvusi nu tik jūtelīga pret visu ko aizkustinošu. hormoni, obviously. tāpēc gaidu mindhunter 2. sezonu.

bet šodien, domāju, gribētos kaut ko la grande bellezza stilā.

černobiļu skatījos ar lielu baudu, un, ņemot vērā zīdaiņa esamību mājās, jāteic, noskatījos pat diezgan ātri, pa dažiem vakariem, protams, mazliet noraujot sev miegu, but hey, labs skatāmgabals ir pelnījis nedalītu uzmanību, un es biju pelnījusi labu skatāmgabalu (īpaši pēc game of thrones kraha). un šis mani nudien aizskāra vietās visos līmeņos. apmierināti ņurdu. vienīgi radās daži jautājumi - vai tiešām viņiem tur to šņabi tā dalīja? un vai šahtieri nudien varēja atļauties tik lecīgi runāt ar tik augstu amatpersonu kā ščerbina? un kurš zin un vai kādas sekas atnesās līdz latvijai?