|
Jūlijs 13., 2008
17:11 - bitterness. vai jums ir gadījies tā, ka jūsu mamma pēc divdesmit gadu ilgas neredzēšanās atkal satiek savu pirmo mīlestību un viņi abi ir brīvi, un sāk satikties, un jums pat patīk tas vīrietis, un ir forši redzēt, ka arī mamma ir priecīgāka, bet tad izrādās, ka tas foršais vīrietis ļauj visiem sevi raustīt uz visām pusēm un jūsu mammas loma viņa dzīvē tā īsti nav saprotama, jo vienmēr viņam ir jāskrien palīdzēt kādam, un mammai jāpaliek un jāpagaida, un jāpagaida, un jāpagaida, un, protams, ir nepatīkami redzēt, ka vīrietis, par kuru esat bijuši tik labās domās, izturas kā tāds mīkstais, tajā pašā laikā vēl dodot viņam iespēju žigli saņemties un izdarīt izvēli, un tad jūs uzzināt, ka jūsu mammai gan ir apnicis gaidīt, un viņa novēlējusi viņam veiksmi dzīvē? esmu tik dusmīga uz viņu. uz to vīrieti.
|
Comments:
Trakāk, ja tā būtu tavai meitai.
| From: | f |
Date: | 13. Jūlijs 2008 - 20:08 |
---|
| | | (Link) |
|
point taken.
plus - nemaz ar' nebrīnīšos, no kurienes man vilšanās pretējā dzimumā.
From: | pauls |
Date: | 13. Jūlijs 2008 - 21:14 |
---|
| | | (Link) |
|
Cmon, neviens nav ideāls. Un vienmēr jau var vienkārši izrunāties par aktuālo, sasāpējušo tēmu.
| From: | f |
Date: | 13. Jūlijs 2008 - 21:55 |
---|
| | | (Link) |
|
es arī tā domāju. viņš gan ne. viņam labāk patika gruzīties vienatnē. nu i * ar viņu. |
|
|
Sviesta Ciba |