zīmīgi, ka tu piemini, catch me if you can
jo uzreiz, kad atjēdzos, ka man varbūt tiešām nepatīk, kā viņš bučojās, es aizlaidos, atstājot viņu savā gultā un sakot, ka man ir very important appointment upstairs

no rīta satikt viņu gan bija tā...khm. jokaini
bet es pārdzīvoju :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

āh, ja vien mēs viņiem pačukstētu priekšā, ka nu ir tas mirklis, kad laižamies, ka nu ir tas mirklis, kad viņiem ir jāķer, ja grib mūs sev (bez garantijas, ka spēs noķert).. bet, ja mēs pačukstētu, tad jau negribētu pa īstam laisties, aye?
tāds riņķa dancis sanāk.
daži pamostas.

he's just a guy, not a godzilla, after all :>

(Reply to this) (Parent) (Thread)

āā, nēē, es galīgi negribēju, lai viņš man skrietu pakaļ.
es vienkārši tikai gribēju aizlaisties.
un aizlaidos.

viņš smuks. bet viņš ne. ne. ne.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

zelta vārdi, dārgumiņ.
"es tikai gribēju aizlaisties".
protams, Tur tev bija - no kā, bet es tā aizdomājos - ja nu tā tāda slimība -
"es tikai gribēju aizlaisties"? ja nu slimība, tad man jāteic - an amusing one :)

/okei, okei, es redzu arī nopietno pusi, bet nospļauties par nopietno pusi.

(Reply to this) (Parent)